Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 12.12.2018
 0..+2 °C
Vējš:  Z, 3 m/s

Rīts, 12.12.2018
 0..+2 °C
Vējš:  Z, 3 m/s

Diena, 12.12.2018
 0..+2 °C
Vējš:  Z, 3 m/s

Vakars, 12.12.2018
 -1..+1 °C
Vējš:  ZA, 5 m/s

Citas prognozes

DzīveNotikumi Bauskā pirms 90 gadiem

Par 1918. gada novembra notikumiem Rīgā informācija atrodama katrā pēdējos 18 gados izdotā Latvijas vēstures mācību grāmatā. Taču par tā laika norisēm Bauskā zināms diezgan maz.

Atceļ vairākus aizliegumus

1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš. Vācija atzina savu sakāvi, bet vācu karaspēks jo-projām bija noteicējs agrāk iekarotās teritorijās, arī Latvijā. Bauskā atradās aptuveni 300 vīru liels garnizons, pilsētā galvenais noteicējs bija militārais komandants barons fon Firkss. Pirms kara Bauskā bija ap 8000 iedzīvotāju, taču valsts tapšanas laikā to skaits varēja būt aptuveni 2000. Vācijā 1918. gada novembrī notika revolūcija, tās armijā izveidojās kareivju padomes. Kādu laiku arī Bauskā svarīgākā lēmējinstitūcija bija vācu karavīru padome.

Tā atbalstīja demokrātiskas pārmaiņas. Tika atcelta komandantstunda, iebraukšanas un izbraukšanas atļaujas pilsētā, pulcēšanās un cita veida aizliegumi.

Pagaidu Dome

1918. gada 17. novembrī Rīgā kopā sanāca latviešu politisko partiju pārstāvji (izņemot lieliniekus), izveidoja likumdošanas iestādi – Latvijas Tautas padomi un pagaidu valdību, kā arī nolēma nākamajā dienā svinīgi proklamēt neatkarīgu Latvijas Republiku.

Tajā pašā dienā Bauskā notikusi kāda lielāka pilsētnieku sapulce, kurā ievēlēta Bauskas pilsētas pagaidu Dome 32 personu sastāvā. Nav precīzi zināms, kā notika šīs vēlēšanas, cik balsstiesīgo tajās piedalījās, bet to demokrātisko raksturu apstiprina ievēlēto deputātu sastāvs. Arhīvā saglabāts dokuments vācu valodā ar ievēlēto personu sarakstu, kurā atsevišķi sagrupēti 11 latvieši, 10 latviešu strādnieki un amatnieki, viens lietuvietis, pieci vācieši un pieci ebreji. Deputātu nacionālais sastāvs varētu būt proporcionāls toreizējam pilsētnieku etniskajam kopumam, bet latviešu dalīšana divās grupās norāda uz tolaik izplatīto šķirisko dalījumu pilsoniskajās aprindās un darbaļaudīs.

Apstiprina vēlēšanu rezultātus

Nākamajā dienā, 18. novembrī, Bauskas vācu kareivju padome rakstveidā apstiprināja iepriekšējās dienas vēlēšanu rezultātus. Tādējādi norādot, kam tad šeit tobrīd bija lielākā teikšana. Vai todien Bauskā zināja par Latvijas valsts pasludināšanas pasākumu Rīgā? Visticamāk, ka ne. Pat 17. novembrī par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlētais Jānis Čakste nebija ieradies uz Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgo sēdi, jo viņš uzturējās «Aučos» un laikus neuzzināja par savu jauno amatu un šo nozīmīgo pasākumu.

Sēdes latviešu valodā

30. novembrī tika izveidota Rīgas pilsētas pagaidu Dome. Tajā pašā dienā uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētie Bauskas domnieki un izveidoja valdi piecu vīru sastāvā. Par pirmo Bauskas pilsētas galvu neatkarīgā Latvijā tika ievēlēts advokāts Jānis Kļaviņš, par viņa vietniekiem – vācietis Roberts Gutmans un latvietis J. Viļumsons, vēl valdē iekļuva ebrejs J. Izraelsons un latvietis Eduards Rijkurs. Pirmie divi latvieši pārstāvēja pilsoniskās aprindas, bet E. Rijkurs – strādniekus un amatniekus.

Minētajā sēdē jau pašā sākumā nolēma, ka turpmāk sēdes notiks latviešu valodā. Līdz tam Bauskas pārvaldes iestādēs oficiālā darba valoda bija vai nu vācu, vai krievu. Par tā laika pilsētniekiem svarīgāko jautājumu liecina fakts, ka bez revīzijas komisijas vēl ievēlēja tikai pārtikas komiteju. To pilnvaroja doties pie vācu karaspēka pārvaldes un pārņemt pārtikas krājumus. Dome arī nolēma: «Kas attiecas uz pilsoņu mantas izvazāšanas gadījumiem, uzaicināt militārpersonas atdot visas pie viņiem atrodošās mantas, ka viņiem tās nav tiesības pārdot vai līdzi ņemt.» Līdz tam bija daudzi gadījumi, kad vācu kareivji piesavinājās mantas no bēgļu gaitās devušos baušķenieku dzīvokļiem.

Veido miliciju

1. decembrī notika pirmā Bauskas pilsētas jaunās valdes sēde. Tajā nolēma aizsūtīt apsveikumu Latvijas pagaidu valdībai pa pastu, jo telegrammas latviešu valodā te vēl netika pieņemtas. Svarīgs bija lēmums par pilsētas milicijas izveidi. Tika nospriests, ka nepieciešami septiņi miliči, kuru atpazīšanai jāizgatavo baltas lentes ar sarkanu uzrakstu «Pilsētas milicis Nr. … », tāpat «būtu jāpatur pie pilsētas trīs naktssargi, kuri pa nakti apstaigātu ielas un, pamanījuši noziegumu un miera traucējumus, dotu signālu miličiem».

Tas bija pats sākums Bauskas pilsētas pārvaldes iestāžu izveidei savā Latvijas valstī. Jānis Kļaviņš pilsētas galvas amatā pabija nepilnu mēnesi, jo viņu pagaidu valdība iecēla par Bauskas apriņķa miertiesnesi, šos abus amatus nevarēja savienot.

1919. gads sākās ar lieliem satricinājumiem. Bauskai pāri gāja dažādi neatkarīgai Latvijas valstij naidīgi karaspēki. Daudzi baušķenieki zaudēja dzīvību, arī Jānis Kļaviņš, kuru 1919. gada 7. janvārī nošāva kāda vācu vienība.

Bauskas dzīve

Publicēts: 10.11.2008 21:38 [-0:+0]
Atslēgvārdi: Bauska, vēsture


Lasiet vēl

Bauska

Gājēja nomirst notikuma vietā 10.11.2008 20:53

Avārijā bojāti trīs auto 10.11.2008 20:51

vēsture

RD komiteja atbalsta Ls 2800 vēstures stundai pie Čakstes pieminekļa 30.10.2008 20:53

Rīgā varēs tikties ar Krievijas kosmonautu 15.10.2008 09:09